Patriotisms ir savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā. Galvenie patriotiskās attieksmes objekti ir tēvzeme, tauta un valoda. Pilsoniskā audzināšana un patriotiskā audzināšana pēc savas būtības ir divas atšķirīgas lietas.
Pilsoniskā audzināšana ir ļoti moderna parādība. Tā paģēr, ka jaunajai paaudzei tiek ieaudzināta konkrēta un pragmatiska vēlēšanās līdzdarboties valsts lietās. Tas nozīmē, ka jaunietis tiek audzināts kļūt par pilsoni, kurš ir lojāls valstij un apzinās gan savas tiesības, gan arī savus pienākumus.
Savukārt patriotiskā audzināšana drīzāk ir gan jutekliska, gan emocionāla. Patriotiskā audzināšana paredz, ka jauniešos tiek ieaudzināta mīlestība pret attiecīgo valstisko veidojumu, attiecīgo teritoriju, valodu un tradīcijām. Šeit galvenā nozīme ir vienotībai un kopības sajūtai. Patriotisms nav politisks jēdziens, bet gan cilvēka dvēseles stāvoklis, piederības un atbildības izjūta pret savu valsti. Lai šīs izjūtas kļūtu par mīlestību, ir jāiepazīst sava valsts un tauta, tās valoda, kultūra, vēsture un māksla. Un tas, pirmkārt, ir katras ģimenes uzdevums.